PASAULES CEĻUS IZSTAIGĀT.
BEIDZOT ATGRIEZTIES MĀJĀS.
atDZIMUSI 2007. gada 31. janvārī.
VADĪBA ir Anabella, Samanta, Kamēlija un Lilija.
ADRESE http://www.cēcē.lv -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*-
KĀJSLAUĶI ROKĀM NOGLĀSTĪT
MĀJAS SLIEKSNI NOSKŪPSTĪT
DURVJU ROKTURI PIRKSTU GALIEM SKART
ATKĀPTIES UN PIE LOGA PIESOĻOT
IZPĒTĪT TUMSU UN IZZINĀT ZINĀMO
AIZVĒRT ACIS UN PAĻAUTIES
DROŠĪBĀ JUSTIES UN AIZMIRSTIES
PAGĀTNES SMIEKLUS ATCERĒTIES
-*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*-
Laiks skatīt pasauli ceļotāju acīm.
Tādām, no kurām neko nevar noslēpt, jo tās redzējušas tik daudz. Tādām, kuras vienmēr un visur meklē iespēju piedzīvojumam, jaunam ceļojumam. Tādām, kurām mājas nozīmē kaut ko īpašu, vietu, kur atgriezties, kur būt, kaut ko patstāvīgu.
Sveicināts mājās, ceļotāj! Tu esi nogājis garu ceļu, lai nonāktu šeit, tāpēc droši vari atsēsties krēslā un ļauties jaunam piedzīvojumam, jaunam ceļojumam... mājās.
Mūsu pirmā pieturvieta ir piedzīvojuma sākums, mazliet jucekļa un nedrošu smaidu. Tālāk mēs ceļosim uz prieka un smieklu aleju, kurā izkāpt drīkst katrs, kurš vēlas. Tajā drīkst arī ievilkt kādu citu pret viņa paša gribu, tā jau arī notiek. Vai redzi sevi izkāpjam, vai labāk dosies tālāk?
Nākamajā pieturvietā mēs piestājam nelabprāt, durvis atveram uz īsu mirkli, bet arī tas dažreiz jau ir par daudz. Gar logu aizslīd skumju un asaru ēnas, ārā izsprūk nomāktas sejas, kas dodas aizmirsties. Tomēr, ja mēs durvis nebūtu atvēruši, iekšā iekāpt nespētu tie, kuriem apnicis sals, kuri atkal grib smieties!
Mēs slīdam tālāk, piestājam Kaislē un ar aizslēgtām durvīm traucamies garām Nāvei (lai gan logi mums joprojām palikuši vaļā), mēs atveram durvis dusmu pērkonam, muļķīgām kļūdām un garlaicīgai ikdienai. Mēs algojam kādu, kas skolos mūsu pasažierus, lai ceļojuma grūtībās tie zinātu vairāk, nekā zina tagad.
Mēs nekad neatgriežamies mājās, jo pats ceļojums ir mūsu mājas.
Cūkkārpa ceļo, vai tas nav savādi? Skola, kas pilna ar jauniem burvjiem un raganām, un visa pasaule tai apkārt - mēs visi ceļojam, bērni un pieaugušie, maģiskas būtnes, vecās, mīļās Cūkkārpas pils sienas un Londonas ielas. Bērni mācīsies un pieaugušie strādās, tai pat laikā katrs izdzīvos savu ceļojumu cauri dzīvei. Šeit un tikai šeit. Cūkkārpā Ceļo. Mājās.
Tu jau nāc? Mēs gaidām. Visa pasaule šeit ir atvērta Tev, un Tu to zini.
-*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*-
ATMIŅU KRĀTUVĒM SVARĪGĀM KĻŪT
NOGLAUZT TĀS UN ATZĪMĒT
APDZISUŠĀM LIESMĀM IEDEGTIES
IEDOMU PASAULĒ APMALDĪTIES
-*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*-
-*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*-
DURVĪM ATVĒRTIES
NO SAPŅA PAMOSTIES
TAGAD VAIRS NESAPŅOSIM
BET SPĒLĒSIM PA ĪSTAM
-*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*- -*-*-*-
Samanta: Tur ir interesanti. Tas arī visa izskaidrojums.
Zane: Nepazaudējiet savu oriģinalitāti! 
mamuts: jūs tiešām esat malači. tik ilgi noturēt forumu augšā... es jūs apbrīnoju.
Deonalds: nespēju beigt priecāties par foruma ilgo mūžu, aizrautīgo administrāciju un foršajiem biedriem.
Sabīne: CC ir foršs, CC ir labākais, CC ir mājas.
Džemma: Ir grūti nemīlēt pasauli. Un vēl grūtāk ir nemīlēt CC
Help
Search
Members
Calendar
